Neveiksminieki tic veiksmei, panākumus gūstošie tic sev

Neveiksminieki uzskata, ka panākumi rodas veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ. Panākumus gūstošie cītīgi ir piestrādājuši pie savu mērķu sasniegšanas, neskatoties pat uz nemitīgām neveiksmēm.

Arī es esmu tam izgājis cauri. Ilgu laiku man nebija ticības, ka jelkad spēšu īstenot savus bērnības sapņus izveidot stabilu biznesu, kas ļautu ceļot pa eksotiskām vietām. Paļāvos uz gadījumu.

Padoties un samierināties ar kompromisu vienmēr  ir vieglāk. Tāda karma, vai ne?

Kāpēc tā notika? Kāpēc zuda ticība?

Mūsdienās, iespējams, situācija ir mainījusies, bet savulaik skolas centās panākt, lai visiem skolniekiem būtu vienādi labs līmenis ikvienā priekšmetā.

Ja nepadodas matemātika, ņem privātskolotāju un uzlabo savas vājās sekmes! Tas nekas, ka esi zaķis un proti ātri skriet, tev jāmāk vienlīdz labi rāpties kokos kā vāverei un peldēt kā pīlei, lai liecībā būtu tikai labas atzīmes.

Esi pārāk aktīvs, piebremzē! Tev jābūt kārtīgam un paklausīgam…

Reālajā dzīvē tam visam nav nekādas jēgas.

Ko dod tas, ja esi vienlīdz viduvēji labs it visā?

Cilvēki maksā (turklāt vēl ļoti labi) tikai par to, ko tu proti vislabāk. Tie novērtē tikai tavu stipro pusi.

Ja esi vislabākais santehniķis pilsētā, viņiem nospļauties par to, ka nejēdz augstāko matemātiku un raksti ar drausmīgām kļūdām.

Mairim Briedim labi padodas bokss, un ar to pietiek, lai par vienu cīņu viņš nu jau saņemtu lielāku honorāru nekā ierindas policists visa darba mūža laikā. Ja nu viņš būtu apstājies pie drošības dienesta vadītāja amata?

Savukārt paļāvos ieteikumiem – mācies par inženieri, tas ir prestiži! – un ieguvu tehnisko izglītību. Atzīšos, ka esmu stipri pavājš inženieris. Ielodēt mikroshēmu tik skaisti kā citiem nekad nav izdevies. Varbūt atšķiru tranzistoru no diodes.

Visdrīzāk, nepareizs attīstības virziens ir mazvērtības sajūtas iemesls.

Tu neproti uzkāpt kokā kā vāvere, jo neesi vāvere. Tu esi zaķis.

Citādi tu esi ne šis, ne tas.

Atceros, 4.-5. klasē pēc savas iniciatīvas veidoju skrejlapu “Klases ziņas”. Jau toreiz man padevās tekstu rakstīšana. Rakstīju jebkurus diktātus bez kļūdām. Ar to atšķīros no tiem puikām, kam bija teicamas sekmes tikai fizkultūrā.

Šis “copywriter” talants jau toreiz bija jāizkopj. Tā ir mana stiprā puse. Šobrīd šķiet, kamdēļ gan toreiz bija censties dabūt piecnieku ķīmijā un fizikā? Kāpēc iezubrīt diferenciāļus, kurus nekad nepielietošu? Bet nekā, vajadzēja kļūt sekmīgam gan visur tur, gan arī fizkultūrā un darbmācībā.

Kāds cits ir brīnišķīgs neiroķirurgs un pilnīgs nepraša mūzikā. Savukārt komponistam kļūst nelabi, vien ieraugot asinis. Nu, un tad?

Augstskolas laikā nespēju iedomāties, ka rakstīšu savu interneta dienasgrāmatu, ka man būs savi apmācību kursi, ka reiz mani, visai kautrīgu pēc dabas, aicinās uzstāties uz lielās skatuves un par to vēl samaksās prāvu honorāru…

Nespēju iedomāties, ka daudzi mani bērnības “gribu!” reiz kļūs par īstenību. Tas varēja palikt sapņu līmenī, bet, par laimi, saņēmos drosmi un uzsāku iet savu patieso ceļu. Un neapstājos.

Vai tāpēc nav nekādu grūtību? Protams, ir. Tāpat gadās neveiksmes un spēku izsīkuma brīži. Bet es varu būt es pats. Man ir pārliecība par to, ko daru.

Bieži vien tīkla mārketinga līderi uzskata, ka visiem ir jāseko konkrētai sistēmai. Jākopē līderis, lai arī kāds tas būtu. Un velti. Tādējādi tiek iegūti sekotāji, ne līderi.

Nekad liela uzņēmuma ģenerāldirektors nebūs tāds kā students, bet students – kā direktors. Vienīgais cilvēks, ar ko būtu jāsacenšas, ir tas, kāds biji tu pats pirms gada. 

Lai kļūtu par līderi, kuram ir gatavi sekot, ir jābūt unikālam. Tev ir jābūt sev pašam. Visi nevar būt vāveres.

Lai to saprastu, bija nepieciešami vairāki desmiti gadu…

Kādi ir Tavi talanti? Kas ir Tava stiprā puse?

Vai nodarbojies ar to, kas Tev padodas vislabāk?


Kā kļūt par tīkla mārketinga līderi, kurš piesaista sev citus līderus, uzzini manā e-grāmatā.
Tā pašlaik šeit pieejama bez maksas – https://starts.janisjava.com/!