Cik vērts ir Tavs biznesa sapnis?

Šorīt kādam draugam izdevās mani šokēt ar šādu vēsti:

“Jāni, Tavās bērēs, klausoties dzīvesstāstu pēdējo reizi, asaras saskries acīs ne vairāk kā desmit cilvēkiem…

Varbūt pat vēl trakāk. Ja bēru dienā būs nelabvēlīgi laika apstākļi, uz Tavām bērēm ieradīsies divreiz mazāk pavadītāju nekā būtu sanākuši saulainā dienā.

Un tas pilnīgi nekādi nebūs saistīts ar Taviem panākumiem un statusu vai ar to, cik patīkams cilvēks būsi bijis.

Es nebiedēju. Tādi ir kāda nesen veikta pētījuma dati. Tā ir skaudrā statistika. Tāda ir dzīve.”

Un tad es aizdomājos…

Jā gan, draugi un paziņas ik pa brīdim cenšas mani atrunāt no biznesa turpināšanas, minot dažādus, viņuprāt, pārliecinošus argumentus. (Iedomājos, ka Tev ir bijis līdzīgi.)

Protams, ar ko citu lai nopelnu vismaz tikpat daudz, neviens no viņiem nekad nav spējis pateikt. Jo vienalga. Jo nezina. Tie visu mūžu ir strādājuši algotā darbā un atceras vien to, ka tas tur viens kaimiņš esot bankrotējis.

Vai viņiem šī saruna bija būtiska? Nez vai. Viņi vienkārši vēlējās izteikt savu viedokli par konkrēto nodarbošanos, ņemot vērā savu ierobežoto pieredzi. Jau pēc dažām stundām tie šo sarunu ir aizmirsuši. Taču mūs šī saruna var “nobeigt”… Mēs ieklausāmies…

Vai Tu apkārtējo ļaužu viedokli vērtē augstāk nekā savu lēmumu gūt panākumus biznesā? Vai Tu cieni sevi pietiekoši, lai nekad nešaubītos par savu izvēli?

Ar daudziem notiek tā – tie ienāk biznesā, jo ir saskatījuši reālas iespējas izmainīt dzīvi, sajutuši perspektīvas. Taču viņiem viens kaut ko pasaka, otrs, trešais, līdz šo draugu (vai tiešām draugu?) negatīvais viedoklis ņem virsroku.

No šīs ietekmes būtu jātiek vaļā pēc iespējas ātri. Vai zināji, ka 70% mūsu ikdienas attiecību nekādus rezultātus nedod ne mums, ne otrai pusei, taču laiks tām tiek tērēts. Kāpēc?

Iedomājies – Tu visu mūžu centies, esi bijis labs pret visiem, vēlējies atstāt nevainojamu iespaidu par sevi… un varbūt tikai desmit pavadītājiem sirds dziļumos Tavas aiziešanas būs tik žēl, lai tie patiesi sērotu pie kapa. Un puse vienkārši neatnāks, jo tajā dienā līs lietus.

Tāpēc… Ja vien savu pamatotu viedokli neizsaka kāds savā dzīvē harmoniju un panākumus sasniedzis cilvēks, vai ir vērts tajā īpaši ieklausīties? Vai ir vērts satraukties, ja kādam kaut kas nepatīk?

Mēs varam padoties un ieklausīties atrunātājos, nodzīvojot savu mūžu tikpat pelēcīgi kā viņi… Bet varam arī neklausīties un paši radīt to dzīvi, par ko esam vienmēr sapņojuši. Izvēle ir vienmēr.

Kā ir ar Tevi? Atraksti, lūdzu…